Arvien biežāk Valsts zemes dienests (turpmāk – Dienests) saņem informāciju par situācijām, kad būvniecības procesa laikā netiek ievērotas nekustamā īpašuma robežas. Visbiežāk kļūdas tiek pieļautas jau projektēšanas laikā, kad projektētājs plāno būves novietojumu zemes vienībā. Nav nekāds noslēpums, ka būves, kas uzbūvētas citā nekustamajā īpašumā vai neievērojot pieļaujamo attālumu no zemes vienības robežām rada sarežģījumus gan to nodošanā ekspluatācijā, gan īpašniekam tālākā to izmantošanā.

Minētā iemesla dēļ projektētājiem ir svarīgi saprast, kas ir nekustamā īpašuma robežas, to dažādās precizitātes un attēlojums inženiertehniskās izpētes dokumentācijā – augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas plānos un zemes vienību robežu plānos.

Jebkurš nekustamais īpašums var sastāvēt no vienas vai vairākām zemes vienībām, kuras savstarpēji atdala zemes vienību robežas. Kopš 1990-to gadu sākuma, kad zemes reformas ietvaros tika atjaunotas īpašuma tiesības, zemes vienību robežas ir mērītas ar dažādām metodēm. Dažas no metodēm bija tādas, kas patērētā laika un ieguldījuma ziņā ir ātras un lētas, bet neprecīzas, citas – tādas, kas ir lēnas un dārgas, bet ar augstu precizitāti. Zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā katrai zemes vienībai izgatavo zemes kadastrālās uzmērīšanas lietu, kuras sastāvā ir 2 svarīgi dokumenti – robežu noteikšanas akts un zemes robežu plāns. Robežu plānā zemes vienību robežas tiek kartogrāfiski uzzīmētas, bet robežu noteikšanas aktā ir iekļauts to raksturojums – robežzīmju nostiprinājumu veids, attālums no autoceļa, u.c. robežu raksturojošie parametri. Savukārt kartogrāfiskā informācija no visiem zemes robežu plāniem tiek apvienota Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas telpiskajos datos – Kadastra kartē, kuras dati tiek attēloti augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas topogrāfiskajos plānos un izpildmērījuma plānos. Tomēr svarīgi ir zināt, ka vienīgais juridiskais dokuments, kas nosaka robežas, ir zemes robežu plāns.

Ikdienas darbā projektētāji pārāk bieži un nepamatoti paļaujas uz topogrāfiskajos plānos attēlotajām zemes vienību robežām, lai gan tās attiecībā pret topogrāfiskajā plānā attēlotajiem situācijas elementiem (kokiem, žogiem, ēkām, utml.) var būt nobīdītas pat par 20m. Līdz ar to, topogrāfiskajos plānos attēlotās zemes vienību robežas ir tikai ar informatīvu nozīmi un nevar kalpot par pamatu precīzai projektēšanai, kur jāievēro noteikti attālumi no zemes vienību robežām. Šādas milzīgas atšķirības starp topogrāfiskā plāna situācijas elementiem un tajā attēlotajām zemes vienību robežām ir saistītas ar to, ka šīs informācijas ir iegūtas dažādos laikos ar dažādām precizitātēm.

Kadastra kartē drīkst izlīdzināt nekustamā īpašuma objektu vai zemes vienības daļu robežu datus atbilstoši kadastrālās uzmērīšanas dokumentiem normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un kadastra karti veido kā digitālu pārskata karti par zemes vienību, arī būvju, savstarpēju izvietojumu teritorijā. Ministru kabineta 2012.gada 10.aprīļa noteikumu Nr.263 „Kadastra objekta reģistrācijas un kadastra datu aktualizācijas noteikumi”129.punktā noteikts, ka kadastra objektus kadastra kartē attēlo atbilstoši kadastrālās uzmērīšanas precizitātei, ņemot vērā augstākas precizitātes kadastrālās uzmērīšanas datus un ievērojot šādas prioritātes:

1) uzmērīta zemes vienība;

2) ierādīta zemes vienība;

3) projektēta zemes vienība.

Dienests paskaidro, ka instrumentāli uzmērīta robeža piem. ir brīvā koordinātu sistēmā, vietējā koordinātu sistēmā vai Latvijas 1992.gada ģeodēziskajā koordinātu sistēmā, kas izteikta kā Merkatora transversālās projekcijas plaknes koordinātas (turpmāk – LKS-92 TM), uzmērīta robeža, savukārt ierādīta (ar grafiskām metodēm noteikta) robeža – apvidū noteikta robeža, izmantojot grafiskās projektēšanas materiālos veiktos attāluma mērījumus

līdz situācijas elementiem un robežlīniju leņķu mērījumus. Ierādītās robežas precizitāti ierobežo līniju garumu un leņķu grafiskās noteikšanas, kā arī lauku mērījumu noteiktība. Par projektētām zemes vienībām uzskatāmas visas zemes vienības, kurām nav veikti mērniecības darbi, t.sk., zemes vienības, par kurām pieņemti lēmumi par zemes piešķiršanu lietošanā, atzinumi par īpašuma tiesībām, arī pašvaldībām un valstij piekritīgās zemes, starpgababali, u.c. Ministru kabineta 2011.gada 27.decembra noteikumu Nr.1019 „Zemes kadastrālās uzmērīšanas noteikumi” 50.punktā nosaukti kritēriji robežpunktu apvidū atbilstībai aktuālajiem zemes robežu plāniem:

* – lielumi norādīti tikai robežzīmēm, savukārt pa situācijas elementiem noteiktas robežas pagrieziena punktiem (piemēram, upes mala, ceļa mala, utml.) šie rādītāji ir pat līdz 6 reizēm lielāki.

Topogrāfiskajos plānos zemes vienību robežas tiek parādītas ar atšķirīgiem līniju stiliem un atšķirīgām krāsām, kas ļauj identificēt, kurai precizitātes klasei tās atbilst. Informācija par kadastra kartes specifikāciju ir pieejama Dienesta mājas lapā http://www.vzd.gov.lv/lv/pakalpojumi/datu-izsniegsanas-pakalpojumi/kadastra-dati/kadastra-kartes-datnes/ . Savukārt tiem klientiem, kuri izmanto Dienesta datu publicēšanas portālu www.kadastrs.lv, vēršam uzmanību, ka vienīgais korektais kadastra kartes datu lejupielādes formāts ir DGN. Ja nepieciešams šo informāciju izmanot Autodesk Autocad vidē, tad jāveic DGN datņu „importēšana”, norādot korektus līniju biezumus.

Tādēļ ir svarīgi pirms projektēšanas darbu uzsākšanas rūpīgi iepazīties ar zemes robežu plānu un identificēt robežas dabā. Ļoti bieži robežas dabā nav identificējamas, jo daudzas robežzīmes ir iznīcinātas. Tādos gadījumos kopā ar zemes kadastrālās uzmērīšanas darbos sertificētu personu – mērnieku ir jāveic šo robežu apsekošana un atjaunošana. Lai arī tas var šķist apgrūtinoši, laikietilpīgi un dārgi, tomēr būvju uzbūvēšana svešā īpašumā var izmaksāt vēl dārgāk. Labāk ir ieguldīt nedaudz vairāk darba izpētē un projektēšanā, nekā pēc tam būvju

nojaukšanā, pārbūvē vai kompensāciju maksāšanā.

Valsts Zemes dienests. 03.04.2014